Nams (Latvian)
Tas viņš! tas viņš!
Plašs un drūms, un tumšs;
Milzīgo liepu pavēnis vaigu tam visu sedz,
Dobēs puķes tas māc, un istabā kaulus tas lauž.
Bet otrupus nams ir gaišs,
Un skaidri pār tālēm skatās - saule un zēns.
Bet dienas vidū, kad apklusis viss, zēns, šerpuļos kratīts,
Augšējā stāvā zogas, - viss tukšs un skan -
Tur kaktā:
Zeltītās ietverēs, smagās, un stiklos divpadsmit gleznas:
Lielais Aleksandrs, un gleznojis Rafaēls lielais -
Brīnums un skaistums, un noslēpums, uzvaras gaitā.
Visu pasauli apņemt, tāļāk, vēl tāļāk, kas tur?
Un augstāk, zem jumta, lien zēns, tur grāmatu izvandīts klēps;
Pus dienām cauri nozudis zēns, «kur dauzījies?»
Mēms.
Ak, atmiņas, ak! Uploaded by | P. T. |
Source of the quotation | http://www.korpuss.lv/klasika |
|
|
A ház (Hungarian)
Ott van! Ott van! Tágasan, komoran, feketén; hárs-óriások lombjai födik el arcát, ránehezednek az ágyások virágaira, de a ház másik fele fényben, és fényes-messzire néz a kisfiú meg a nap.
A déli álmosságban a fiú remegve az emeletre lopódzik - kong kihaltan - ott a sarokban: tizenkét nehéz, aranyló pohár s a festmény: Nagy Sándor, a nagy Ráfael ecsetje nyomán - csoda és szépség, titok és győzelem. Világot győzni, tovább, egyre tovább, mi van ott?
Feljebb, a tető alá, hol szétszórt a könyvrakás, odavész a fiú félnapokig. „Hol csavarogtál?" Némaság. Ó, emlékeim, ó!
Uploaded by | P. T. |
Source of the quotation | R. Zs. |
|
|